Darba devēji aizvien biežāk veic iemaksas privātajos pensiju fondos par saviem darbiniekiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.
Viņš pauda, ka aizvien biežāk darba devēji iesaistās pensiju trešajā līmenī, jo, lai cīnītos par augsti kvalificētiem darbiniekiem, ir jāpaplašina darbiniekam piedāvātais “labumu grozs”. “Darba devēja līdzmaksājums trešajā pensiju līmenī jau veidojas par daļu no “labumu groza” un, ja mēs skatāmies uz citu valstu pieredzi, var kļūt par normu,” teica Mencis.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā iemaksas pensiju trešajā līmenī kopumā pieaug, taču kā šo pensiju līmeni ietekmēs lēmums par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas pensiju otrā līmeņa plānos, novirzot tās pensiju pirmajā līmenī, varēs redzēt šī gada gaitā.
Tajā pašā laikā “Swedbank” valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka lēmums par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas pensiju otrā līmeņa plānos, novirzot tās pensiju pirmajā līmenī, iedragāja iedzīvotāju pārliecību, ka pensiju ilgtermiņa iemaksas ir kaut kas, ko valsts neaiztiks, ja ātri vajadzēs naudu budžeta tēriņiem.
Tāpat Mencis minēja, ka banku iekasētā komisijas maksa par pensiju fondu pārvaldību gadā veido mazāk nekā 1% no banku ienākumiem, tāpēc argumenti, ka bankas primāri satraucas par savu pelnītspēju, neiztur kritiku, bet labi strādā publiskajā telpā uz auditoriju, kura neaizdomājas par to, kā viens vai otrs risinājums ietekmē nākotnes pensionāru labklājību.
Vienlaikus Mencis norādīja, ka iedzīvotāju finanšu pratība ir uzlabojusies un daudzi uz šo lēmumu skatījās no savām “finanšu kurpēm” – uz otrā pensiju līmeņa iemaksu un uzkrājumu kā reālu naudu savā kontā, nevis kopējā, nosacīti virtuālajā, “kabatā”. Tajā pašā laikā viņš pauda vēlmi, lai sabiedrības zināšanas būtu vēl labākas, jo tad arī iebildumu vilnis būtu spēcīgāks un liktu politiķiem būt atbildīgākiem. “Bet lēmums ir pieņemts, un vairākus gadus šādā režīmā arī dzīvosim,” viņš atzīmēja.
Tāpat “Swedbank” vadītājs Latvijā sacīja, ka, redzot globālās tendences, ir jāapzinās, ka cilvēku mūža ilgums pieaug, kas vedina uz diskusiju par to, ka ienākumus vecumdienās vajadzēs nodrošināt ilgāk un līdz ar to katram arī laikus ir jākrāj vairāk. “Un te es domāju trešo pensiju līmeni, kur ir gan pašu strādājošo brīvprātīgās iemaksas, kam šogad būs vēl lielākas nodokļu atlaides, gan darba devēja veiktās pensijas saviem darbiniekiem,” piebilda Mencis.
Viņš arī norādīja, ka lēmums par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas pensiju otrā līmeņa plānos, novirzot tās pensiju pirmajā līmenī, nav tālredzīgs. “Stāsts ir līdzīgs kā par solidaritātes nodokli – jautājums ir, kādā veidā un uz kā rēķina mēs varēsim atgriezties vismaz pie iepriekšējā sociālo iemaksu sadalījuma pensiju sistēmā,” teica Mencis.
“Swedbank” vadītājs Latvijā atzīmēja, ka nebija diskusiju par to, kas ir labāk ilgtermiņā pensiju sistēmai un iedzīvotājiem – vai tie ir ieguldījumi otrajā jeb fondētajā pensiju līmenī vai arī ilgtermiņā lielāki ieguvumi ir no pirmā pensiju līmeņa. Līdz ar to nevienā brīdī diskusijās arī netika atrasts saskares punkts ar finanšu nozari un arī iedzīvotājiem. “Ja mēs izejam no pieņēmuma, ka politiķu mērķis attaisno līdzekļus, tad viss ir skaidrs. Šis ir veids, kā varēja paplašināt fiskālo telpu un ietekmēt budžeta deficīta līmeni, un no šī mērķa arī tika atvasināti līdzekļi un argumenti,” sacīja Mencis.
Viņš arī norādīja uz negatīvajām tendencēm demogrāfijas jomā. “Ir jautājums, vai arī līdzšinējie 6% no sociālajām iemaksām, kas nonāca otrajā pensiju līmenī, būtu pietiekami ilgtermiņā, ja skatāmies uz dzīvildzi,” teica Mencis.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
